Gauja

Īsi pirms Lejasciema ir pēdējais - Paideru HES aizsprosts un tālākos 313 km līdz jūrai Gaujas plūdums ir dabisks. 

Posmā līdz Tirziņas ietekai pirms Sikšņiem Gauja plūst pa ganībām, krasti ir līdz 2-3m augsti, un Gauja tos nesaudzīgi grauž, pļavas velēnas veļas pāri atkailinātajām smilšu nogāzēm, kurās mājvietu atraduši putni.

Pa upi dauzās arī zivju dzenītis.

Aiz Tirziņas ietekas, pēdējos maršruta 10 km upe atdzīvojas - te sākas Sikšņu krāces, kas norimst vien pie Virešos pie tilta. Upes krastos vērienīgi dolomīta atsegumi - Sikšņu, Lejasbindu krauja, Randatu klintis.

Upesoga nolaivoja šo maršutu 2020.gada maija sākumā, kad meteoroloģiskās stacijas "Velēna" ūdens līmenis rādīja 104 cm. Ūdens maršrutā bija pietiekoši, tomēr krācīšu posmos šad tad laiva nostrīķēja upes gultni.

Pie upes satikām kundzīti, kas stāstīja, ka Gaujas tecējums ir krietni mainījies - "Lejasciemā pie tilta esot bijuši atvari, kuros zirgus peldināja, bet tagad te līdz celim, arī pašreizējā peldvietā skolas gados (pirms gadiem sešdesmit) rīkotas kārtīgas peldēšanas sacensības, bet tagad te ūdens vasarā līdz potītei".

Sausākās vasarās ieteicams pārbaudīt ūdenslīmeni, lai plānotais laivu brauciens neizvēršanas par pārgājienu ar laivu.

Maršruts sākas augšpus Aņņu (P 23)  tilta upes kreisajā krastā. Aiz tilta iespējam redzēt kā veidojas vecupes – Gauja ir iztaisnojusi gultni. Upe  lēni plūst caur palieņu pļavām un tālāk līkumo cauri mežiem, kur viens krasts izskalots augstāks, otrs lēzens ar plašu sēri. Meži bagāti ar ogām un sēnēm. Maršruts beidzas lejpus Spicrāmja (P24) tilta labajā krastā.

Dažu stundu atpūtas brauciens no ērti piebraucamās Jāņrāmja apmetnes vietas līdz Cēsu tiltam. Maršruta vidū krāšņās Ēgrļu (Ērģeļu) klintis, pie kurām ērta izkāpšana. Pie klintīm ierīkotas trepes, pa kurām iespējams uzkāpu uz skatu platformu un vērot gleznaino ainavu.

Šis ir populārākais un krāšņākais Gaujas senlejas laivošanas maršruts. Upes krastus paveras Briedīšu, Vecupes, Edernieku, Leimaņu un Spriņģu ieži un citi krāšņi atsegumi. Majestātiskās Ķūķu klintis un vairāk pakāpju krāces uzmundrinās laivotājus. Maršruta galapunkts ir Līgatnes pārceltuve -  vienīgais šāda tipa prāmis Baltijā, kas joprojām darbojas.

Viens no iecienītākajiem divu dienu atpūtas maršrutiem, kas visā garumā vijas cauri Gaujas Nacionālajam parkam. Upes krastus rotā krāšņi klinšu atsegumi un ieži. Briedīšu, Vecupes, Edernieku, Leimaņu, Spriņģu, Katrīnas, Gūdu, Launaga ieži un citi krāšņi atsegumi un alas.  Majestātiskās Ķūķu klintis un vairāk pakāpju krāces uzmundrinās laivotājus. Pa ceļam Līgatnes pārceltuve - vienīgais šāda tipa prāmis Baltijā, kas joprojām darbojas. Pēc Līgatnes sākas mierīgāks upes posms Tuvojoties Siguldai tā kļūst pavisam rāma un gandrīz katrā līkumā būs skatāma Turaidas pils. Iesakām baudīt upes krastos apskatāmos dabas un kultūrvēstures objektus izkāpjot no laivām un dodoties kājām gan pie Kvēpenes ozola, gan Līgatnes dabas takās, kā arī uzkāpjot Gleznotāju kalnā Siguldā.

Vairākdienu maršruts pa Gaujas Nacionālo parku, Gaujas senleju, kas ietver skaistākos iežus, klinšu atsegumus, alas. Iespējams piestāt un izkustināt kājas uzkāpjot Sietiņieža, Ērgļu klinšu vai citā skatu vietā, doties Cīrulīšu vai Līgatnes dabas takā un noslēgumā baudīt Siguldas apkārtnes dabas krāšņumu. Dabas baudītājiem maršrutu labāk izvēlēties pavasarī vai rudenī, kad uz upes mazāk laivotāju. 2

Viens no klasiskajiem Gaujas laivošanas maršrutiem. Aiz Rīgas - Valgas dzelzceļa tilta sākas aizraujošākais upes posms Strenču krāces, kas turpinās līdz Krāčupes ietekai. Tālāk upes krasti kļūst austāki un ainaviskāki. Aiz Mellupes ietekas labajā krastā Sīmanēnu Svētozols, pie kura iespējams pasmelties spēku tālākai laivošanai. Daliņos maršrutu beigt ieteicams laivotājiem, kuri nejūtas droši doties cauri Kazu krācēm Valmierā.  Ja ir prasme izbraukt krāces un vēlme pēc asākām izjūtām, tad jādodas uz priekšu gar Gaujas  Stavajiem krastiem līdz Valmieras laivu piestātnei.  

Interesants upes sākumposma maršruts,  kur  Gauja ir niedrēma aizaugušu posmu, ezeriņu,  straujteču un aizsprostu uzpludinājumu virkne. Maršrutu  labāk izvēleties pavasarī, kad augstāks ūdens līmenis.Pie Lodes ir svarīgi iekāpt Gaujā pie pareizā tilta – īstais ir pie Stupēnu ezera sākuma.Straujajos posmos jārēķinās ar nebraucamiem šķēršļiem.

Līdz Virešiem upes krastos skatāmi dolomīta atsegumi. Tālāk upes gultne kļūst smilšaina, tā plūst pa krūmainām pļavām.  Gauja šajā posmā  23 km ir Latvijas – Igaunijas robežupe, krasti maz apdzīvoti.

Garākais laivošanas maršruts Latvijā. Kurā iespējamas izbaudīt Gauju no   mazas upītes, kuras    krasti vasarās aizaug un ir grūtāk caurbraucama līdz           varenai upei, kas ietek Rīgas jūras līcī. Upi    nosacīti var iedalīt 3 posmos:          HESu kaskādes posmā, Populārajā un Lejteces posmā. HESu       kaskādes         posms ir 115,8km garš un stiepjas no Lodes līdz Lejasciema (V 415 ceļš)         tiltam. Populārais posms ir 252,3km garš un ir no Lejasciema līdz Siguldai,         bet Lejteces posms     ir 56,1km garš un vijas no Siguldas līdz ietekai          Rīgas jūras līcī.